Humānisms un Utopija 23 septembra, 2008

Vai šodienas pasaulē ir svarīga humānisma ideja? Vai cilvēki ir gatavi darīt visu, lai palīdzētu visai pasaulei? Protams milzīga problēma ir ar to, ka pasaule ir sadrumstalota, tur katoļi stāsta, ka gandrīz viss, ko cilvēki dara ir grēks, bet citur piecreiz dienā cilvēki lūdz Allahu un sievietes ir apģērbtas līdz acīm. Tā lūk daudzās vietās cilvēki ir atšķirīgi tik ļoti viens no otra, ka pat nevar saprast kāpēc tas ko dara viņi, tiem citiem izraisa milzīgu izbrīnu vai pat sašutumu.

Kādreiz sen atpakaļ lasot zinātniskās fantastikas romānus es iedomājos par to skaisto un utopisko pasauli, kad visi cilvēki dzīvo sabiedrības labā, notiek tūkstošiem zinātnisko atklājumu, kas arvien atvieglo cilvēku dzīvi, top māksla un mūzika, līdz pasauli nepārņem ļaunie roboti vai nenotiek kāda kataklizma.

Man vienmēr ir licies, ka nākotnē tieši tā arī būs, vienkārši cilvēka saprātu un dzīves uztverei ir jāizaug, jākļūst gudrākai, jāsaprot vispārējā dzīves jēga un jāatmet personīgā labuma raušana. Ir pilnībā jāmainās domāšanai un cilvēcei jākļūst citādai. Es zinu, ka es to noteikti nepiedzīvošu un mani bērni pat varbūt nē, bet tuvāko simts līdz trīssimts gadu laikā tam ir jānotiek (ja vien cilvēks nepaspēs sevi iznīcināt ar kādu jaunu un burvīgu masu iznīcinošo ieroci).

Kāds tad būs nākotnes cilvēks?

Daudzi lasot jau šobrīd var skaļi sašust un teikt, nekas vairāk par komunismu tas nebūs, visi dzīvosim sistēmā un laimīgi darīsim visu valsts labā. Bet es teikšu vienu “bet”, cilvēks pilnveidosies un strādās sabiedrības labā, savā un apkārtējo cilvēku labā, savu bērnu un mazbērnu labā. Katrs cilvēks domās par visiem cilvēkiem, nevis par kaut ko tādu kā valsts. Valsts nebūs, būs sabiedrība, būs cilvēku kopējā pasaule, tas būs kā liels un vienots organisms. Katrs cilvēks būs individuāls, bet tajā pašā laikā vienots ar visiem pārējiem, katrs varēs izpausties, katrs varēs darīt to ko vēlās, tikai kamēr tas nebūs pretstatā pieņemtajām morālajām normām. Sistēmas nebūs, bet būs Sabiedrība kā sistēma, kas funkcionēs pati par sevi un savā labā, nebūs viena vadoņa vai ģenerāļa priekšgalā, katrs cilvēks būs vadonis un ģenerālis, kas attīstīs cilvēci un veidos jaunu pasauli.

Es uzskatu, ka kautkāda sistēma tā būs, bet ne tā kā mēs šodien uztveram sistēmu un tās variantus. Nebūs valdošā spēka, jo valdošais spēks būs pati sabiedrība. Katrs cilvēks ierobežos sevi tā kā būs jāierobrežo sevi, lai rīkotos humāni un godīgi pret citiem cilvēkiem. Noziedzība nepastāvēs, jo katrs sabiedrības loceklis ir jebkurš sabiedrības loceklis.

Es pieļauju domu, ka eksistē pietiekami daudz ārpuszemes civilizāciju, kas ir krietni vecākas par mums. Visuma vecums ir aptuveni piecpadsmit vai pat vairāk miljardu gadu, saules sistēmai ir tikai 5 miljardi gadu, citas civilizācijas itsevišķi tuvāk galaktikas centriem varēja attīstīties krietni agrāk un sasniegt tehnoloģisko un garīgo līmeni atbilstoši šim brīdim krietni augstāku. Pietiktu ar nieka tūkstots gadiem, lai civilizācija ļoti krasi atšķirtos no mums, lai civilizācijai būtu citi dzīves mērķi, ne tikai personīgā labuma gūšana un morālā degradācija izmantojot uz paplātes pasniegtus prastas izklaides procesus un ātrās ēdināšanas ēstuves katrā pilsētas daļā.

Mūsu cilvēcei ir jāaug un mēs vel esam barbariski, lai ielaustos visuma telpā un satiktu citu civilizāciju pārstāvjus. Bet par citu civilizāciju pastāvēšanu es esmu pilnībā pārliecināts un mēs vel neesam tās satikuši tikai un vienīgi tāpēc, ka mēs viņu acīs esam neattīstīti barbari ar ko nav apr ko parunāt, gluži kā šodien jūs vēlētos pavadīt vakaru kopā ar ēģiptes vergu, ko no mums šķir nieka 4000 gadu. Bet kā varētu uzvesties civilizācija un kādi varētu būt uzskati tādai civilizācijai, kas no mums atšķirās par 5 miljardiem gadu?